Gandrīz katras meitenes dzīvē pienāk brīdis, kad pie apvāršņa vienlaicīgi un pēkšņi uzrodas vairāki pretējā dzimuma pārstāvji ar vēlmi uz "kaut ko". Kas nu kuram ir aktuālāks- vienam vēlme uzsākt attiecības, citam vienkārši gribas iepazīties ar jaunu meiteni, bet cits vēlas... nu cits var vēlēties tā saucamo "one night stand" un lieta izbeigta.
Katrā gadījumā šis rudens ļoti smaržo pēc pagājušā rudens un tas man atsauca atmiņā jau minēto situāciju- kad pēkšņi uzradās trīs puiši un katrs izrādīja sava veida interesi par mani. Un visi vienā laikā. Es, protams, biju apjukusi, jo knapi varu izsekot visiem pildāmajiem mājasdarbiem, kur nu vēl šādai situācijai. Tagad izklausās tā it kā es būtu sēdējusi mājās, neko nedarījusi no savas puses un viņi vienkārši būtu pie sliekšņa parādījušies un teikuši :"Čau, Karol!" Tā jau gluži arī nebija.
Lai vai kā- viens no viņiem mani aicināja satikties. Varbūt pat būtu bijis tīri jauki, tikai es pārāk baidījos (un mazliet baidos joprojām) no randiņiem, jo man nepatīk neveikli brīži- neveikls klusums, neveikla domu nesaskaņa, neveikla iesmiešanās utt. Tāpēc tikšanās beigās arī nenotika un viņam vienkārši apnika bezmērķīgi jautāt satikties. Otrs man vienkārši nekad nebija īsti simpatizējis, bet skaidri to pateikt nevarēju (un nevaru joprojām), tāpēc tika ieti dažādi apkārtceļi, lai no viņa izvairītos, nesakot frāzi- I'm not interested. Un tad vēl bija trešais, kuru pati uzaicināju satikties (lai gan man šķiet, ka meitenes tā vispār nedrīkst darīt, bet šoreiz manā prātā notika kaut kas dīvains). Viss bija ļoti jauki un skaisti, līdz es sapratu, ka dažiem cilvēkiem meiteņu jūtas ir visai vienaldzīgas un, ka viņi var pateikt ko jauku, tikai tad, kad ir iereibuši.
Es tikai vēlējos pateikt, ka visi randiņi, tikšanās un citas lietas ir tiešām sarežģītas, un, manuprāt, meitenēm tas viss ir daudz grūtāk, jo citreiz vīrieši ir tiešām ļoti uzmācīgi, bet citreiz arī pārāk vienaldzīgi. Tagad ar mierīgu sirdi varu beigt šo salkano atmiņu stāstu un teikt "čau".
Katrā gadījumā šis rudens ļoti smaržo pēc pagājušā rudens un tas man atsauca atmiņā jau minēto situāciju- kad pēkšņi uzradās trīs puiši un katrs izrādīja sava veida interesi par mani. Un visi vienā laikā. Es, protams, biju apjukusi, jo knapi varu izsekot visiem pildāmajiem mājasdarbiem, kur nu vēl šādai situācijai. Tagad izklausās tā it kā es būtu sēdējusi mājās, neko nedarījusi no savas puses un viņi vienkārši būtu pie sliekšņa parādījušies un teikuši :"Čau, Karol!" Tā jau gluži arī nebija.
Lai vai kā- viens no viņiem mani aicināja satikties. Varbūt pat būtu bijis tīri jauki, tikai es pārāk baidījos (un mazliet baidos joprojām) no randiņiem, jo man nepatīk neveikli brīži- neveikls klusums, neveikla domu nesaskaņa, neveikla iesmiešanās utt. Tāpēc tikšanās beigās arī nenotika un viņam vienkārši apnika bezmērķīgi jautāt satikties. Otrs man vienkārši nekad nebija īsti simpatizējis, bet skaidri to pateikt nevarēju (un nevaru joprojām), tāpēc tika ieti dažādi apkārtceļi, lai no viņa izvairītos, nesakot frāzi- I'm not interested. Un tad vēl bija trešais, kuru pati uzaicināju satikties (lai gan man šķiet, ka meitenes tā vispār nedrīkst darīt, bet šoreiz manā prātā notika kaut kas dīvains). Viss bija ļoti jauki un skaisti, līdz es sapratu, ka dažiem cilvēkiem meiteņu jūtas ir visai vienaldzīgas un, ka viņi var pateikt ko jauku, tikai tad, kad ir iereibuši.
Es tikai vēlējos pateikt, ka visi randiņi, tikšanās un citas lietas ir tiešām sarežģītas, un, manuprāt, meitenēm tas viss ir daudz grūtāk, jo citreiz vīrieši ir tiešām ļoti uzmācīgi, bet citreiz arī pārāk vienaldzīgi. Tagad ar mierīgu sirdi varu beigt šo salkano atmiņu stāstu un teikt "čau".
Komentāri
Ierakstīt komentāru