Mans rajons

Pēc tautas skatīšanas datiem (kuri īstenībā mani tik ļoti nepārsteidza, jo katru rītu braucot sabiedriskajā transportā esmu nonākusi pie secinājuma, ka pensionāriem vajag specializētu transportu- 62+) es vairāk sāku domāt par to, kāda ir iedzīvotāju populācija Rēznas ielas 5. namā.

Rezultāti ir apkopoti, bet tas ir tā- uz manu manīgo aci, jo negribēju noņemties ar skaitīšanu utt.

- Visvairāk man patīk, ka mājā ir 63 dzīvokļi no, kuriem trijos vai četros (count me in!) dzīvo latviešu ģimenes.

1. Bērni līdz 14 gadu vecumam nav manīti ļoti daudz. Un tie, kas šeit ir redzami skraidām manī izraisa spēcīgas emocijas. Ir tāds mazs krievs ar radioaktīvi oranžas krāsas matiem, kurš sita mašīnām ar pagali un ar savu dēli brauca tajās iekšā. Bet ne par viņu ir stāsts. Tātad, mazie huligāni ir ieņēmuši kādus 10% visas mājas.

2. Man ir kaimiņi, kuriem nevaru noteikt vecumu, jo, manuprāt, tie neaug. Tomēr zinot, ka tas nav iespējams, tad varu minēt, ka tiem ir kādi 15 vai 16 gadi un tie visu vasaru pavada pagalmā, bučojoties viens ar otru, kā arī ejot pastaigās ar suni. Pieaugušie šeit nav pārāk daudz (vai arī visi slēpjas), kā arī mana vecuma jauniešu šajā mājā nedzīvo vispār. Kādreiz jau bija, bet kaimiņš Roma apprecējās ar darba kolēģi no "Rimi" un ar saviem vecākiem, mīļoto sievieti, bērnu aizbrauca uz Dāniju vai Norvēģiju. Palika tikai viņa ome ar zelta zobiem. Mierīgi varu teikt, ka cilvēki vecumā no 15-61 ir kādi 25%.

3. Pensionāri šeit ir dažādi. Ir ome, kura ar saviem izbalējuši violetās krāsas matiem (tā ir tā zīmogu krāsa, kas ir daudzām sievietēm gados- bildē centos dabūt īsto toni) svaidās pa pagalmu- t.i. stāv uz balkona un no ķemmes ņem tos ārā, met lejā. Ir arī tāda, kuru ģimenē esam iesaukuši par "ruksīti" (ja jūs viņu redzētu, tad saprastu kādēļ) un tā ar savām mūžīgajām draudzenēm sēž uz mūžīgā pagalma soliņa, novēro un aprunā garāmgājējus (mammai ir jāuzklausa komentāri par mani). Ir bijušais mājas pārvaldnieks (nesen tika atlaists), kurš vienmēr stāv pagalmā, atstutējies pret savu sarkano pikapu. Atļaušos piebilst, ka nekad vēl neesmu redzējusi šo mašīnu darbojamies. Katrā gadījumā pensionāri šeit ir ļoti daudz, tādēļ es mierīgi varu teikt, ka tie ieņem godpilno pirmo vietu manas mājas iedzīvotāju sastāvā- aptuveni 65%( ja ne vairāk).

Pēc savāktajiem datiem es secinu, ka situācija Rēznas ielas 5. namā ir daudz drūmākā nekā Latvijas valstī. Šeit es jūtos kā krievu sādžā, pietrūkst tikai zintnieces jeb burves, taču minu, ka tā ir jau minētā Romas vecmāmiņa. Jums ir jādzīvo uz optimistiskas nots, ja situācija Latvijā vēl nav tik traka kā šeit- Maskavas forštatē. Paldies!