Sāku jau pati sabīties, ka sen nav bijis neviens tāds īsts bloga ieraksts ( ja vien neskaita to jocīgo, kurš bija pirms dažām dienām un, kuru cerams neviens neievēroja). Bet nav jau jēga rakstīt par nenopietnām lietām, kuras īsti neinteresē nevienu, vai ne?
irKarola karola rubene
"Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez skūpstīšanās."
Lūk tā nu ir! Es uzskatu, ka skūpstīšanās/ bučošanās/ kā, lai vēl to pasaka, lai neizklausītos bērnišķīgi vai ļoti pretīgi ir ļoti svarīga lieta. Ir taču gadījumi, kad attiecībās emocionālā un visādā citādā ziņā viss ir kārtībā, bet kad lietas nonāk līdz skūpstam, tad nākas secināt, ka nav tik labi kā varētu būt vai Tu esi gaidījis. Man, piemēram, ir bijis bail nonākt līdz skūpstam šī paša iemesla dēļ. Tomēr beigās sanāk, ka attiecības izveidojas tikai un vienīgi draudzīgas manas vainas dēļ. Nekas vairāk. Bet ko nu vairs par to!
Vispār es esmu apjukusi, jo nezinu vai mans brīvlaiks ir ticis labi pavadīts, jo pa lielam es esmu tikai izklaidējusies, nevis darījusi kaut ko noderīgu. Tomēr es mierinu sevi ar domu, ka man ir 17 un 30 gados es taču nevarēšu darīt to, ko es daru tagad, jo man būs bērni, vīrs ( ceru, ka labs) un darbs.
Domāju, ka ir pēdējais laiks domāt par maniem svētkiem. Es ilgi domāju par dāvanu, ko es vēlos saņemt uz saviem 18, bet es izdomāju. Un tā ir polārpūce. Tāda maza un balta. Tik skaisti! Mēs ietu pa centru un viņa būtu pie siksniņas un es pūci iemācītu sēdēt pleca. Tikai kā viņu sauktu?
p.s.- es atradu vēl ļoti atbilstošas bildes ar pūcēm, bet nevarēja labi sakārtot, tādēļ ieliku parasto, bet tomēr stilīgu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru