
Šodien radās lieliska doma. Ar Kristīni literatūrā sēdējām un domājām, ka ļoti žēl, ka Blaumanis nav dzīvs. Kāpēc? Tādēļ, ka ja viņš būtu dzīvs es ar viņu apprecētos vai arī sēdētu stundām ilgi ar viņu kafejnīcā un klausītos, ko viņš stāsta. Pilnīgi nopietni. Viņš taču ir ģēnijs! Es nekad ar tik lielu interesi neesmu lasījusi mūsu autoru darbus un kur nu vēl raudājusi tos lasot. Kurš vēl cits no latviešu autoriem ir sarakstījis tik daudz patiešām interesantu un prātā paliekošu darbu? Es joprojām zinu "Tālavas taurētāju" no galvas. Nu protams ir dažas vietas, kur teksts mazliet sajuktu, bet tas taču nekas.
Un man ir plāns šai nedēļas nogalei (ja protams nesanāks darīt, ko citu)- čekošu visus pieejamos interneta resursus līdz nonākšu līdz viņa radiniekiem, kas ir starp mums. Es ļoti ceru, ka tādus atradīšu un ja tā būs, tad sevi oficiāli pasludināšu par stalkeri un nenoliegšu, ka tāda esmu.
tu jau kopš dzimšanas esi oficiāla stalkere
AtbildētDzēsttāpat kā tu, čolciniek!
AtbildētDzēst