Kāpēc ne?

Klausos vecas dziesmas, kuras man liek atgādināt savu mīlestību pret Londonu. Jā, tā joprojām nav zudusi, kaut vai ir visa šī Francijas padarīšana. Francija ir pavisam cits stāsts, tur ir draugi un ballītes, bet Londona pat ir pavisam burvīga vieta bez ballītēm, kaut vai tikai ar vecākiem un staigāšanu apkārt. Atceros, ka otro reizi esot Londonā es gāju pa ielu ar nosaukumu "Albion" un klausījos tāda paša nosaukumu Babyshambles dziesmu un jutos patiešām pasakaini. Gluži kā filmā. Nekas, šogad Londona man laikam vairs nebūs, tomēr nākamgad man noteikti ir jāaizbrauc. Varbūt šoreiz ar draugiem? Bet ir jāizvēlās īstie cilvēki, kuri nesabojātu manu Londonas sajūtu, tas ir vairāk nekā skaidrs.
Varbūt es esmu mazliet vecmodīga... Jā, es esmu vecmodīga un mani ir iespaidojušas franču mīlestības filmas ar Odriju Tatū un citiem aktieriem,ko es skatos pēdējo dienu laikā, bet es vēlos iemīlēties. Man ir pazudusi šī sajūta un es vēlos to just atkal. Ļoti. Es arī vēlos, lai mani mīl kā filmās, kā grāmatās, kā Rets Batlers mīlēja Skārletu. Nē, nopietni. Tas ir skaisti, tas ir burvīgi mīlēt kādu ļoti stipri, bet vēl skaistāk ir saņemt šo mīlestību atpakaļ. Tas ir tas, ko man vajag tagad- mīlestību.

Labi, šis viss ir diezgan personīgi, bet tomēr lieliski, jo varbūt tas ir tas, ko vajag. Es nezinu. Lai vai kā, man ir jaunas brilles, viņas ir stilīgas un tā, bet kā mēs smējāmies- ar puišiem velkot tādas, iepazīsties nevar. Bet tagad arī nevajag! :)